Fenomenāli – tas varētu būt vienīgais vārds, kā raksturot Latvijas hokeja izlases sniegumu šī gada pasaules čempionātā. Sešas uzvaras pēc kārtas pirmo reizi vēsturē ļauj mūsējiem beidzot iespraukties labāko četriniekā, kamēr tādas komandas kā Zviedrija, Somija, Čehija un Šveice turnīru jau noslēgušas. Apskatījām dažus iemeslus, kāpēc latviešiem izdevies šis vēsturiskais panākums.

Labākais mazākums turnīrā

Daudz tiek uzsvērts neveiksmīgais vairākums – Latvija šajā čempionātā ar vismaz viena vīra pārsvaru spēlējusi 28 reizes, kas ir visvairāk starp visām turnīra dalībniecēm. Tuvākās sekotājas ir Čehija ar 26 reizēm, norvēģiem un šveiciešiem pa 25 reizēm, bet otriem čempionāta rīkotājiem somiem 24 reizes bijusi iespēja spēlēt skaitliskajā vairākumā. Seši gūtie vārti mūs ierindo 11. vietā. Var spriedelēt – labi vai slikti, taču tiek piemirsta otra kompenente, ja runājam par spēli nevienādos sastāvos – skaitliskais mazākums. 

Ar 83 soda minūtēm esam dalīta trešā nedisciplinētākā komanda. Šis rādītājs astoņos mačos mūsējiem mazākumā kopā licis spēlēt 47:34 minūtes (25 reizes), taču latvieši vārtus zaudējuši tikai vienreiz. Tie ir 96%, kas ir augstvērtīgākais rezultāts starp visām 16 izlasēm. Otrajā vietā ar 92,31% ir mūsu pusfināla pretinieki kanādieši. Jāpiemin, ka šajā turnīrā arī viņiem nav nekāds spīdošais vairākums – no 18 reizēm realizētas vien četras.

Fanu atbalsts un ticība

Nedrīkst aizmirst psiholoģisko faktoru – fanu atbalsts tribīnēs. Ar vidēji 8700 apmeklētājiem Latvija bijusi otra apmeklētājā izlase (somiem teju 12 tūkstoši), taču tie nebija parasti apmeklētāji. Šis bija turnīrs, kur kārtējo reizi pierādījām, ka mūsu fani ir, iespējams, skaļākie hokeja fani pasaulē, un tas bija tas, kas Latvijas izlasi dzina uz priekšu.

Pēc pirmajām divām spēlēm – bezzobainā zaudējuma kanādiešiem ar 0:6 un sīvās cīņas ar slovākiem (1:2) – nebija daudz tādu, kas ticēja, ka beigās Latvijas izlasei tomēr izdosies iekārtoties starp planētas astoņām labākajām komandām. Taču Harijs Vītoliņš un viņa trenētie vīri bija citās domās, jo ne tikai izcīnīja iespēju ceturto reizi spēlēs ceturtdaļfinālā, bet beidzot esam arī to četru izlašu starpā, kas sadalīs pasaules čempionāta medaļas. 

Šilovam pieminekli

Ja par kādu pozīciju mūsu izlasē vēl ilgi nebūs jāsatraucas, tad tie ir vārtsargi. Fani ar satraukumu uzņēma ziņu, ka uz Rīgu nedosies Kolumbusas “Blue Jackets” pirmais numurs Elvis Merzļikins, taču laika gaitā tapa skaidrs, ka tam nav bijis nekāda pamata. Lai gan atklāšanas mačā pret Kanādu vārti tika ielaisti jau pirmajā minūtē, un uzreiz pēc tam rezultāts jau kļuva 0:2, kas Vītoliņam lika pieņemt drastisku lēmumu, uz soliņa nosēdināt Ivaru Punnenovu, par pamatvārtsargu čempionātā kļuva Artūrs Šilovs.

Viņš, kopš nomainīja Punnenovu, sargājis Latvijas izlases vārtus visos mačos, un darījis to ļoti atzīstami. Lai gan atvairījumu procents (92,59%) ir “tikai” septītais labākais starp visiem vārtsargiem, Šilovs vienīgais šajā topā ir nospēlējis visas astoņas spēles, kā arī uzņēmis visvairāk metienu – 216.

Īpaši labs sniegums Artūram padevās pret zviedriem – atvairīti 40 no 41 metiena, un šis skaitlis noteikti būtu lielāks, ja ne mūsu aizsargu pašaizliedzīgā spēle, kas daudzām ripām nemaz neļāva nokļūt līdz vārtiem. Taču tie metieni, kuriem bija lemts nonākt līdz vārtiem, Šilovs pārliecinoši atvairīja vai tos tvēra, atskaitot vienīgo pirmajā periodā, kad precīzs bija Timotijs Liljegrēns.