Hokeja pavasaris Latvijā ir īsta lieta, turklāt šogad, otro reizi trīs gados, mūsu hokejisti tos varēs baudīt savu tribīņu priekšā “Arēnā Rīga”. Pasaules čempionāta sākums nebūs viegls – pirmā spēle 12. maijā pret kanādiešiem, bet jau nākamā uzreiz 13. maija vakarā pret Slovākiju. Ir vairāki faktori, kas jāņem vērā par šo izlasi, ar kuriem iepazīstināsim arī jūs.

KHL spēlētāji netiek izsaukti; četri pārstāvji no Ziemeļamerikas

Lai gan iepriekšējāis pasaules čempionāts Rīgā norisinājas vien pirms diviem gadiem, šis būs ļoti atšķirīgs turnīrs. Pirmkārt, pandēmija ir beigusies, un tribīnes būs pieejamas skatītājiem jau no pirmās dienas. Otrkārt, Ukrainā notiek aktīva karadarbība, ko izraisījusi Krievija. Līdz ar to vairākas Eiropas hokeja federācijas nāca klajā ar paziņojumu, ka tie spēlētāji, kas dosies peļņā uz okupantu līgu (KHL), izlasi pārstāvēt nedrīkstēs. Pirmie, kas šādu lēmumu pieņēma bija zviedri, somi un latvieši, kamēr slovāki vēl septembrī to nebija izdarījuši, kā rezultātā no amata atkāpās tā brīža hokeja federācijas prezidents Mihals Handzušs.

Tuuvojoties pavasarim, gan tika nolemts KHL spēlētājus Slovākijas izlases kandidātu rindās tomēr neiekļaut, tāpēc mūsu otrie pretinieki turnīrā paliks bez astoņiem vīriem, no kuriem vairāki pielika roku pagājušajā gadā izcīnītajai bronzas medaļai Ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā.

Šogad KHL spēlēja sekojoši spēlētāji – kādreizējais Rīgas “Dinamo” vārtsargs Jūliuss Hudačeks (Astanas “Barys”), kā arī viņa amata brāļi Ādams Huška (Ņižņijnovgorodas “Torpedo”) un Patriks Ribārs (Maskavas “Spartak”), aizsargi Mihals Čajkovskis (Novosibirskas “Sibir”), Kristiāns Jarošs (Omskas “Avangard” un Maskavas CSKA), un uzbrucēji Mihals Krištofs (Vladivostokas “Admiral”), Tomašs Jurčo (Pekinas “Kunlun Red Star”) un Ādams Liška (Čerepovecas “Severstal”).

Šie ir nopietni robi Slovākijas izlases sastāvā, jo, piemēram, vārtsargs Ribārs bija viens no galvenajiem iemesliem veiksmīgajai olimpiādei Pekinā – viņš sešās spēlēs atvairīja 96,6% pretinieku metienu, vidēji mačā ielaižot 0,86 vārtus. Tāpat arī jaunais uzbrucējs Liška, kuram pagājušajā pavasarī bija vien 22 gadi, izlasei pasaules čempionātā astoņos mačos palīdzēja ar četriem punktiem (1+3), bet 29 gadīgais centra uzbrucējs Krištofs Slovākiju pārstāvējis četros pasaules čempionātos, 30 spēlēs gūstot sešus vārtus un atdodot 11 rezultatīvas piespēles.

Viens šosezon KHL spēlējušais kandidātu lokā tomēr ir iekļuvis – 24 gadus vecais uzbrucējs Samuels Bučeks. Viņš Ņižņekamskas “Neftekhimik” sastāvā paguva nospēlēt sešas spēles, bet pēc tam līgumu lauza un pievienojās Latvijas izlases aizsargam Kārlim Čukstem Tršinecas “Ocelari” komandā, kļūstot par Čehijas čempionu. Vēl pagājušajā sezonā, pēc fenomenāla snieguma Slovākijas līgā “Nitra” sastāvā (50 spēlēs 41 vārti un 23 rezultatīvas piespēles), viņu medīja NHL komanda Sietlas “Kraken”, taču pagaidām uz Ziemeļameriku nav devies.

Bučeka lieliskās sezonas komandasbiedru, aizsargu Šimonu Nemecu 2022. gada NHL draftā ar otro numuru izvēlējās Ņūdžersijas “Devils”. Interesanti, ka pirmais numurs bija cits slovāks Jurajs Slafkovskis, tādā veidā abiem kļūstot par pirmajiem šīs valsts hokejstiem, kas draftā izvēlēti kā pirmie divi. Taču nevienu no viņiem Rīgā neredzēsim, jo “Devils” joprojām cīnās Stenlija kausa izcīņā (pats gan vēl nevienu spēli NHL nav aizvadījis), bet Slafkovskis janvāri iedzīvojās ķermeņa apakšdaļas savainojumā, kas viņam lika priekšlaicīgi noslēgt sezonu.

Taču uz Rīgu brauks Bučeka un Čukstes komandas biedrs, pieredzējušais Libors Hudāčeks, kurš spēlēja nozīmīgu lomu izcīnītajam titulam – 19 “play-off” cīņās viņam seši gūti vārti un piecas rezultatīvas piespēles. Tāpat tiks sagaidīts papildinājumi no Ziemeļamerikas – 23 gadīgais Milošs Kelemens aiz okeāna aizvadījis savu pirmo sezonu. Lai gan sezonas lielākā daļa pavadīta Arizonas “Coyotes” fārmklubā (59 spēlēs 14+16), 14 mači arī NHL, kur gan tikai viens vārtu guvums.

Tāpat sastāvā iekļauti tikai 20 gadus vecais  aizsargs, Elvja Merzļikina komandas biedrs Kolumbusas “Blue Jackets” rindās Samuels Kņažko, kurš NHL šosezon nospēlējis vien divas spēles, kā arī Anaheimas “Ducks” rindās 14 mačus (1+2) aizvadījušais 23 gadus vecais uzbrucējs Pavols Regenda. Nav izslēgts, ka palīdzēt varētu arī 37 gadus vecais Nujorkas “Rangers” vārtsargs Jaroslavs Halāks. Vēl viens AHL pārstāvis būs Ontario “Reign” uzbrucējs, 20 gadus vecais Martins Hromjaks, kurš 55 regulārās sezonas mačos sakrāja 28 rezultativitātes punktus (15+13).

Latvija slovākiem pasaules čempionātos vēl nav zaudējusi

Šīs abas komandas Elites divīzijā kopumā tikušās trīs reizes, un, lai gan pirms katras spēles par favorītiem uzskatīti slovāki, panākumus visos mačos svinējuši latvieši. Pasaules kontekstā vienīgais zaudējums piedzīvots tālajā 1995. gadā, kad abas vienības vēl cīnījās pasaules čempionāta B grupā. Toreiz Slovākija bija pārāka ar 4:3.

Revanšs nebija ilgi jāgaida – 1997. gadā, kad Latvija atgriezās augstākajā hokeja sabiedrībā, turnīrā otrajā fāzē, cīnoties par 7. vietu, slovāki sīvā un rezultatīvā cīņā uzvarēti ar 5:4. Līdz nākamajai tikšanās reizei elitē bija jāgaida 16 gadi – toreiz, 2013. gada turnīrā abas komandas bija ļoti dažādās pozīcijās. Latvija bija iesākusi ļoti neveiksmīgi – 0:6 zaudējums okupantiem, kā arī bezzobaina spēle pret ASV (1:4). Tikmēr slovākiem pārliecinošs čempionāta sākums – 6:2 pret Franciju un 3:2 uzvara pār Vāciju, kas iepriekšējā gada vicečempioniem saglabāja labas izredzes pacīnīties par ceturtdaļfinālu.

Jau pirmais periods pārādija, ka latvieši neko negrasās šajā mačā saviem pretiniekiem atdot tāpat – Mārtiņš Cipulis jau 15. sekundē, pēc Jāņa Sprukta uzvarēta iemetiena slovāku zonā, raidīja ripu vārtos. Atbilde gan ilgi nebija jāgaida, jo nedaudz vairāk kā minūti vēlāk Tomāšs Zaborškijs rezultātu izlīdzināja. Pēcāk latviešiem bija iespēja izpildīt soda metienu, ko veiksmīgi realizēja Lauris Dārziņš, bet četras minūtes vēlāk skaitlisko vairākumu pēc Artūra Kuldas piespēles ar asu metienu realizēja Zemgus Girgensons. 

Otrā perioda izskaņā abas komandas apmainījās vārtu guvumiem. Vispirms kādreizējais dinamietis Tomāšs Surovijs samazināja rezultāta starpību, bet nedaudz vairāk kā minūti pirms beigām Dārziņš, izskrienot ar Cipuli divatā pret slovāku aizsargu, guva savus otros vārtuspēlē.

Trešajā periodā tas pats Dārziņš nokārtoja sev “hat-tric”, panākot pat 5:2, uz ko slovāki spēja atbildēt vien pašās spēles beigās, un Latvija svinēja uzvaru ar 5:3. 

Pēdējā abu komandu tikšanās reize bija pirms sešiem gadiem, kad PČ norisinājās Vācijā. Toreiz Latvija pirmo reizi turnīru iesāka ar trim uzvarām pēc kārtas, no kurām viena bija pret Slovākiju. Lielisku maču aizvadīja Rihards Bukarts, kurš izcēlās ar divām rezultatīvām piespēlēm – pirmajā periodā asistējot kurioziem Jāņa Sprukta vārtiem, bet otrajā periodā skaitliskajā vairākumā izspēlējot Zemgum Girgensonam vārtu priekšā, kurš izvirzīja Latviju vadībā 2:0.

Trešajā periodā arī slovākiem izdevās realizēt vairākumu, taču tie palika vienīgie viņu gūtie vārti šajā mačā. Pēc nepilnas minūtes pretinieki atkal nonāca mazākumā, kuru latvieši spēja izmantot – Kaspars Daugaviņš izspēlēja uz zilās līnijas Oskaras Cibuļskim, kurš spēcīgi šāva pa vārtiem, kur pie atlēkušās ripas pirmais bija Andris Džeriņš. Latvijai laimīga uzvara ar 3:1.

Neskatoties uz veiksmīgo sākumu, toreiz mūsējiem tā arī neizdevās aisniegties līdz ceturtdaļfinālam, ļoti dramatiskā un skatāmā spēlē pēcspēles metienos ar 3:4 piekāpjoties mājiniekiem vāciešiem. Arī šogad bukmeikeru prognozes liecina to, ka latviešiem neizdosies aizsniegties līdz labāko astotniekam, bet novēlēsim šo prognozi lauzt.