Seko mums

Hokejs

Šilovs nav pirmais! Latvieši, kas spēlējuši “Canucks”

Šilovs nav pirmais! Latvieši, kas spēlējuši “Canucks”

Pagaidām Latvijas izlases vārtsarga Artūra Šilova vieta NHL vienības Vankūveras “Canucks” nav stabila, taču, spriežot pēc situācijas tabulā, mūsēju hokejistam, visticamāk, vēl varētu tikt dota iespēja sevi pierādīt. Tāpēc nezīlēsim kafijas biezumos par to, kā varētu būt, bet gan atskatīsimies uz to, kas noticis – cik daudz un ar kādiem panākumiem latvieši pirms Šilova pārstāvējuši šo Kanādas hokeja komandu.

Vērā ņemamākais – kanādiešu latvietis 

Daudzi par viņu nav dzirdējuši, taču 1974. gada NHL drafta ceturtajā kārtā ar kopējo 59. numuru tika izvēlēts aizsargs Harolds Šnepsts. Lai gan pēc tautības viņš ir kanādietis (dzimis Edmontonā), viņa abi vecāki ir latviešu emigranti Jānis un Mirdza Šnepsti.

Harolds Nacionālajā hokeja līgā aizvadīja 17 sezonas, no kurām ar pārtraukumiem 12 nospēlēja tieši Vankūveras “Canucks” rindās (825 spēles). Latviešu izcelsmes aizsargam bieži patika iesaistīties dūru cīņas ar pretiniekiem, kas atspoguļojās arī soda minūtēs – viņš visā NHL karjerā nospēlētajās 1033 spēlēs nopelnīja 2009 (!) soda minūtes, kas ir 56. visu laiku lielākais rādītājs līgas vēsturē.

 

 

Tiesa, jāpiemin arī Šnepsta augstākais karjeras sasniegums – Stenlija kausa finālsērija 1982. gadā, kur sērijā ar 0-4 atzīts Ņujorkas “Islanders” pārākums. Aizsargs piedalījās visās 17 izslēgšanas spēlēs, izceļoties ar četrām rezultatīvām piespēlēm un 50 soda minūtēm. 

 

 

Šilovs – ne pirmais latvietis un arī ne pirmais vārtsargs

Interesanti, ka “Canucks” savās rindās dažādos laikos uzņēmuši gan līdz šim stabilāko latviešu vārtu vīru Artūru Irbi (13 sezonas NHL), gan arī Pēteri Skudru. Ja Irbem “Canucks” bija karjeras atspēriena punkts, Skudram šī komanda bija pēdējā, ko viņš pārstāvēja hokeja mekā.

Irbe uz Vankūveru devās 1997./1998. gada sezonā, kur uzreiz izkaroja pirmā vārtsarga lomu, 41 nospēlētā mačā (tuvākajam sekotājam kanādietim Kirkam Maklīnam – 29, bet amerikānim Gertam Snovam – 12 spēles) 90,7% atvairītu metienu, bet komanda neiekļuva izslēgšanas spēlēs, līgas tabulā atrodoties trešajā vietā no beigām. Taču tas ļāva nokļūt Karolīnas “Hurricanes”, ar kuru 2002. gadā iekļuva Stenlija kausa finālā.

Savukārt, Skudra “Canucks” sastāvā nospēlēja divas pilnvērtīgas sezonas, taču par pirmo numuru tā arī neizdevās kļūt, jo tur savu vietu nocementējis bija lieliski spēlējošais kanādietis Dens Klutjē. Skudra kopumā vārtos stājās 48 mačos (no tām divi izslēgšanas spēlēs), kuros vidēji ielaida 2,57 ripas, atvairot nedaudz vairāk kā 90%. Tas nepalīdzēja tikt pie jauna līguma, un Skudra devās spēlēt uz Krieviju.

Vasiļjeva pēdējā sezona NHL un Ķēniņa zvaigžņu stunda

Kādreizējais Latvijas izlases kapteinis NHL kopumā pārstāvējis trīs komandas – Floridas “Panthers”, Atlantas “Trashers” un Vankūveras “Canucks” 2001./2002. gada sezonā kopā ar jau pieminēto Skudru. Lai gan 21 spēlē iekrātā statistika – četri gūti vārti un piecas rezultatīvas piespēles – nav kaut kas, par ko vajadzētu kaunēties, Herberts Vasiļjevs pārsvarā dzīvojās pa fārmklubu “Manitoba Moose”. 

Arī sezonu vēlāk  uzbrucējs pavadīja “Moose” rindās, bet jau gadu vēlāk devās atpakaļ šaipus okeānam un NHL tā arī vairs neatgriezās.

Ronalds Ķēniņš ir viens no tiem latviešu hokejistiem, kas NHL nokļuva bez drafta starpniecības. Un lai gan komandas rindās iekļuva sastāva robu dēļ, šķita, ka viņš tur varētu būt uz palikšanu. Savu debiju piedzīvojot 2015. gada 30. janvārī pret Girgensona pārstāvēto Bufalo “Sabres”, Ķēniņš uz ledus pavadīja 10:33 minūtes, ar punktiem neizceļoties. Pagaidām! Laika posmā no tā gada 1. februāra līdz 1. martam uzbrucējs 13 spēlēs izcēlās ar trim vārtiem un septiņām rezultatīvām piespēlēm, bet kopumā sezonu noslēdza ar 30 mačiem (4+8), kas ļāva cerēt, ka viņš līgā varētu “aizķerties”.

 

 

Taču tā nenotika – nākamajā sezonā viņam vien astoņi mači, kuros palika bez punktiem, lielāko daļu pavadot AHL komandā Jutikas “Comets” (41 spēle, 5+18). Vēl sezonu vēlāk viņš atgriezās Šveicē, un sapnis par NHL bija izsapņots.

Tiesa, “Canucks” fani viņu joprojām atceras ar labu vārdu, un pat mēdz par viņu labdabīgi pajokot. Jāpiemin, ka Ķēniņš spēlēja arī Stenlija kausa izcīņā, aizvadot piecas spēlēs un izceļoties ar vārtu guvumu un rezultatīvu piespēli. Zīmīgi, ka tā pagaidām bijusi pēdējā reize, kad “Canucks” iekļuvusi izslēgšanas spēlēs, kā arī tas, ka toreiz pretinieku komandu Kalgarī “Flames” vadīja neviens cits kā kādreizējais Latvijas izlases treneris Bobs Hārtlijs.

Saistītie raksti

Vairāk Hokejs