Tuvojoties pirmajam sniegam, ar plašiem soļiem arī tuvojas četrgades skatītākais notikums sportā – Pasaules kauss futbolā. Pēc futbola ekspertu un bukmeikeru domām trīs galvenie favorīti uz trofejas izcīnīšanu ir Brazīlija, Argentīna un Francija. Potenciāli spēcīgāko valstsvienību TOP 6 noslēdz Anglija, Spānija un Vācija. Pasaules kausa burvība gan ir tā, ka favorītu status bieži neatspoguļojas sniegumā uz laukuma. Neitrālie līdzjutēji vienmēr atbalstīs tos, kuriem netiek atvēlētas lielas izredzes uzvarēt, tāpēc apskatīsim komandu, kura bez liekas uzmanības pievēršanas Katarā noteikti tēmēs iegūt pašu kārotāko – Pasaules kausu.

Parocīga grupa, lai kvalificētos izslēgšanas spēlēm

Nīderlandei A apakšgrupā cīņā par 1/16 finālu pievienojas Senegāla, Ekvadora un mājinieki – Katara. Vēsture ir nīderlandiešu pusē – pēdējos 10 Pasaules kausa turnīros komanda vienmēr ir tikusi tālāk par grupu turnīru. No vēsturiskā aspekta tas nav viss, jo valstsvienība nav zaudējusi nevienu (!) grupu turnīra spēli kopš 1994. gada, kas ietver četrus PK turnīrus. 

Protams nevar nenovērtēt Senegālas futbola izlasi, jo viņi ir pašreizējie Āfrikas čempioni ar ļoti talantīgiem spēlētājiem visās laukuma zonās. Vārtsargu sektorā senegālieši var justies pārliecinātāki kā holandieši, jo aiz aizsargiem vārtu drošību sargās Londonas “Chelsea” pirmais numurs Eduārs Mendī. Aizsardzības līnijas galvenais balsts būs 2019. gada labākais Itālijas “Serie A” aizsargs, pašreizējais Mendī komandas biedrs, Kalidu Kulibali. 

Senegālas “X faktors” būs fakts, vai uzbrukuma līderis, 2019. gada Āfrikas gada futbolists, Minhenes “Bayern” uzbrucējs Sadio Manē būs rehabilitējies no iegūtās traumas un varēs palīdzēt komandai grupu turnīra spēlēs. Luijs Van Gāls gan, domājams, būs spējīgs izdomāt taktisko zīmējumu, lai pārspētu Senegālu. Pasaules kauss nekad nav paredzams, tomēr Ekvadoras un Kataras sastāvs nav pielīdzināms Van Gāla trenēto vīru kvalitātei, kas, visticamāk, rezultēsies Nīderlandes izkļūšanā no A grupas.

Paredzētais starta vienpadsmitnieks

Nīderlandei vairākās pozīcijās ir daudzsološi jaunie talanti un tikpat daudz pieredzes bagāti veterāni, kas veido veiksmīgu kombināciju komandai, kura var turnīrā tikt tālu. Nīderlandei, tāpat kā Senegālei, visās pozīcijās ir vismaz viens augstākās raudzes spēlētājs. Aizsardzība balstīsies uz trešā dārgākā aizsarga pasaulē Virdžila van Deika, kur viņam palīdzēs Mančestras “City” spēlējošais Neitanu Akē. Pussarga pozīcijā, domājams, vieta gandrīz kā iekalta ir Barselonas pārstāvim, kuru ārkārtīgi šovasar centās iegūt Mančestras “United”, Frenkijam de Jongam, bet uzzbrukuma smailē tiks virzīts viņa komandas biedrs, 42 vārtus Nīderlandes izlasē guvušais Memfiss Depajs. 

Kurus spēlētājus Van Gāls 21. novembrī sūtīs laukumā pret Senegālu vēl nav zināms, bet minējumus veikt gan var veikt. Vārtsargs, iespējams, būs Džastins Beilovs. Iespējams vājākais izlases spēlētāju klāsts meklējams tieši šajā pozīcijā, bet varbūt nav arī slikti, ka vājākais komandas posms sākuma vienpadsmitniekā “uz papīra” ir “Eredivisie” vadošais vārtsargs pēc aizvadīto sauso spēļu skaita (7).

Aizsargu līniju varētu veidot kreisās malas aizsargs Tairels Malasija (Mančestras “United”), Matiss de Lihts (Minhenes “Bayern”), Virdžils van Deiks (“Liverpool”) un  Denzels Dumfrīss (“Inter”).

Nīderlandes izlasei vēsturiski netipiski ir ļoti plaša izvēle aizsardzībā, neskaitot šos četrus aizsargus, rezervē atrodas Eiropas top klubu aizsargi: De Vrijs (Inter), jau pieminētais Akē (“City), Dumfrijs (“Inter”).

Potenciālo viduslīniju sastāda Amsterdamas “Ajax” audzēkņi – Frenkijs de Jongs, Devijs Klāsens un pieredzējušais Deilijs Blinds. Interesanti, ka divi no šiem joprojām spēlē “Ajax” rindās. Ar savām nosvērtajām darbībām laukumā un fenomenālo bumbas tehniku Van Gāla vadībā de Jongs ir bijis Nīderlandes izlases svarīgākais spēlētājs. Papildinot to ar Klāsena un Blinda pieredzi, veidojas ļoti sakārtota pussargu līnija.

Uzbrukums –  Kodijs Gakpo (“PSV”), Memfiss Depajs (“Barcelona”), Stīvens Bergveins (“Ajax”).

Lai Nīderlande varētu būt starp pretendentiem uz Pasaules kausu, uzbrucējam Depajam ir jābūt tikpat efektīvam kā kvalifikācijas turnīrā, kur viņš guva 12 vārtus. Šosezon uzbrukuma līderis lielāko daļu laika ir pavadījis atkopjoties no traumas un kluba ierindā izkonkurēt Robertu Levandovski ir ļoti grūts, ja ne neiespējams darbiņš. 

Taču tik un tā Depajs varētu būt šīs komandas līderis,  jo viņam ir, ko pierādīt. Taču, ja tas neizdosies, ir grūti saredzēt scenāriju, kur Nīderlande aizcīnās līdz pusfinālam bez Depaja palīdzības, tāpēc cerēsim, ka atlabšana no traumas būs bijusi veiksmīgs. 

Otra uzbrukuma zvaigzne ir jaunais talants Gakpo. Einhovenas “PSV” uzbrucējs 2021/2022. gada sezonā tika atzīts par Nīderlandes gada futbolistu, visos turnīros kopumā gūstot 21 vārtus 47 mačos. Šosezon gan septembrī, gan oktobrī iegūts “Eredivisie” mēneša labākā spēlētāja balva. Gakpo, iespējams, būs Nīderlandes izlases nākamā sasaukuma uzbrukuma pamatvērtība, taču līdz tam vēl sevi ir jāpierāda pirmajās lielajās ugunskristībās.

Uzbrukumu noslēdz 11 vārtus šosezon guvušais Stīvens Bergveins. Nepārliecinot Totenhamas “Hotspur” īpašniekus, ka viņam ir vieta Anglijas futbola elitē, arī Bergveins noteikti lūkos aizvadīt lielisku turnīru, lai potenciāli pārceltos uz kādu konkurētspējīgāku futbola līgu. Viņa sniegumu paredzēt ir grūti, taču, ja spēs “atvērties”, tad šis uzbrukuma trio sagādās raizes ne vienam vien pretiniekam.

Iespējams, ka trešā reize kā Nīderlandes izlases trenerim Van Gālam būs arī tā sekmīgākā. Komanda pēdējās 15 spēlēs nav zaudējuši ne reizi, kā arī pēdējo piecu mēnešu laikā pārspējuši Dāniju, Velsu, Poliju, divas (!) reizes pēc kārtas uzvarējuši Beļģijas izlasi un nospēlējuši neizšķirtā ar Vāciju. Turklāt Nīderlande ir slavenākā futbola nācija, kura nav vēl uzvarējusi Pasaules kausu. Ja komandā valda tik pozitīvs mikroklimats kā tiek mēļots un spēlētāji pārzina viens otra spēles stilu, “oranžajiem” ir visas iespējas kļūt par “melno zirdziņu”, kas paveic ko diženu.