2015./2016. gada sezonā Lesteras “City” paveica teju neticamo, uzvarot Anglijas Premjerlīgā. Lesteras triumfu Premjerlīgā pirms sezonas sākuma bukmeikeri vērtēja ar 5000 koeficentu, jeb uzliekot vienu eiro, sezonas beigās būtu ticis pie pieciem tūkstošiem. Lesteras sezona bija apbrīnojams pelnrušķītes stāsts, kas saglabāsies vēstures grāmatās mūžīgi.

14 mēnešus pirms triumfa neviens neticēja, ka Lestera nākamgad vēl būs Premjerlīgā

Lesteras “City” savā 138 gadus ilgajā pastāvēšanas vēsturē nekad nebija uzvarējusi Anglijas futbola augstākajā līgā. 2014./2015. gada sezonā komanda par mata tiesu izvairījās no izkrišanas uz otro divīziju. Pēc aizvadītām 17 spēļu kārtām, Lestera sagaidīja Ziemassvētkus atrodoties pēdējā vietā Premjerlīgas tabulā ar vien 10 punktiem. Pienākot aprīlim, lapsas bija uzvarējušas tikai četrus mačus. Salīdzinājumam, šī brīža Premjerlīgas pastarīte “Bournemouth” jau ir bijuši spējīgi uzvarēt piecas spēles. Lesterai bija vajadzīgs patiess brīnums, lai klubs izglābtos no izkrišanas zonas. Šis brīnums realizējās – pēdējās deviņās Premjerlīgas sezonas spēlēs septiņas uzvaras, viens neizšķirts un viens zaudējums. Vienīgā reize, kad neizdevās gūt punktus bija pret Londonas “Chelsea”, kas tajā sezonā ar astoņu punktu pārsvaru uzvarēja turnīru. Fantastiskais sezonas noslēdzošais nogrieznis ļāva Lesterai saglabāt vietu Premjerlīgā uz 2015./2016. gada sezonu.

Ranjēri ideoloģija, ar ko tika trāpīts desmitniekā

Nākamajā sezonā klubs atlaida komandas galveno treneri Naidželu Pīrsonu, neskatoties uz izcilo sezonas noslēgumu, ko daudzi tajā brīdī uzskatīja par nepareizu lēmumu. Lesterai tika piesaistīts itāļu speciālists Klaudio Ranjēri. Daudzi “eksperti” pauda, ka itālim nav izredžu gūt kaut mazākos panākumus Premjerlīgā. Nevar gan apgalvot, ka bažas bija pilnībā nepamatotas, jo pāris mēnešus pirms pievienošanās Lesterai, Ranjēri tika atlaists no Grieķijas futbola izlases galvenā trenera amata, pēc tam, kad Grieķija mājās zaudēja ar rezultātu 0:1 pret Fēru Salām. Pievienojoties Lesterai, Ranjēri komandā ieviesa bezbailīgu attieksmi un nepiekāpšanos jebkurā situācijā. Lestera Ranjēri vadībā sāka spēlēt pēc kompaktas 4-4-2 formācijas, koncentrējoties uz pretuzbrukumu veidošanu. Valsts līgu turnīros ir ārkārtīgi reti novērojams, ka komanda spētu izcīnīt čempiona titulu spēlējot pēc taktikas, kas nav balstīta uz bumbas kontrolēšanu, Ranjēri tas izdevās. Itāļu treneris arī uzticējās vieniem un tiem pašiem spēlētājiem, kas rezultējās futbolistu pārliecības izaugsmē sezonai turpinoties. Kopumā Ranjēri 38 spēļu laikā veica vien 33 izmaiņas mača sākumsastāvos. Tas ir otrs zemākais rezultāts starp titulu izcīnošām komandām, atpaliekot vien aiz ikoniskās 1992./1993. gada Mančestras “United” komandas.

Futbolisti, kas sapni padarīja par realitāti

Uzbrukums uzvar spēles, uzticama aizsardzība – titulus. Lesteras titulā liela daļu no uzslavām pienākas centra aizsargu pārim, kas sastāvēja no Vesa Morgana un Roberta Huta. Šis duets nodrošināja komandai nepieciešamo pieredzi, kā arī viņi bija izcili aizsardzībā. Pēc aizvadītām 32 spēļu kārtām Morganam un Hutam bija visvairāk bloķēto sitienu līgā starp četrām spēcīgākajām komandām, Morganam – 34, Hutam – 31. Savukārt vārtos Kaspers Šmeihels bija konstanti izcils. Ne velti Sers Aleks Fergusons intervijā izteicās, ka Šmeihela pāreja uz Lesteru par 500 tūkstošiem mārciņu bija gadsimta izdevīgākais darījums.

Izcila bija arī Lesteras komandas pussargu līnija, kurā ar šķietami mūžīgo dzinēju skrēja N’Golo Kantē, kamēr Rijādam Mehrezam tika uzticēta radošā spēlētāja loma. Trešais pussargs bija Marks Olbraitons, kurš galvenokārt spēlēja labās malas pussarga pozīcijā. Lai gan visiem atmiņā saglabājies Kantē, nevar aizmirst, ka Olbraitons arī bija lielisks aizsardzībā, spējot presingot pretiniekus 90 minūšu garumā. Marka uzteicamā darba ētika un mentalitāte palīdzēja saglabāt vietu pamatsastāvā. Šim trio bija izšķiroša loma gan aizsardzībā, gan uzbrukumā, nodrošinot komandai perfektu līdzsvaru. Atgriežoties pie Mehreza – viņš sezonu noslēdza ar 17 vārtiem un vienpadsmit rezultatīvām piespēlēm, kā rezultātā kļuva par pirmo Āfrikas kontinenta pārstāvi, kurš ieguvis Anglijas Profesionālo futbolistu asociācijas (PFA) balvu kā gada labākais spēlētājs Anglijā.

Raksts nebūtu iespējams bez Džeimija Vārdija pieminēšanas. Uzbrucējs, kurš pirmais ieviesa komandā klusu cerību, ka titulu ir iespējams izcīnīt. Vārdijs sezonu uzsāka ar uzviju pārspējot Anglijas Premjerlīgas rekordu gūtajos vārtos vairākās spēlēs pēc kārtas. Angļu uzbrucējs bija rezultatīvs pirmās vienpadsmit spēlēs pēc kārtas, pārspējot iepriekšējo rekordu, kas piederēja bijušajam Mančestras “United” uzbrucējam Rūdam van Nistelrojam (10). Sezonas beigās Šefīldā dzimušais uzbrucējs tika atzīts par Premjerlīgas sezonas labāko spēlētāju. Nav slikti spēlētājam, kurš 16 gadu vecumā tika atbrīvots no Šefīldas “Wednesday”.

Ir sarežģīti atminēties kādu sporta komandas panākumu, kas būtu iedvesmojošāks par 2015./2016. gada  Lesteras vienību. Šī komanda izcīnīja triumfu stiprākajā Eiropas futbola līgā balstot savu spēli uz komandas darbu un nepiekāpību. Sports mēdz būt nežēlīgs, taču tas var būt arī tikpat skaists un šī komanda iemieso visu skaisto, kas iespējams.