Tauriņa efekts ir koncepcija, kas paredz, ka pat vismazākais notikums var ievērojami ietekmēt kādu nākotnes procesu. Cik nav dzirdēts par stāstiem, kad spēlētājs gūst traumu un viņa vietā tiek dota iespēja kādam, kuram tā, visticamāk, netiktu sniegta un viņš to lieliski izmanto. Šis raksts gan nebūs saistīts ar traumām, bet par to, kā aizsākās Anglijas izlases smailes uzbrucēja Harija Keina karjera Totenhemas “Hotspur” sastāvā.

Pirmās gaitas Totenhemas sastāvā

2011. gada 25. augustā Keins piedzīvoja debiju “Hotspur” sastāvā UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas turnīra atbildes spēlē. Zīmīgi, ka uzbrucēja pretinieks bija Skotijas futbola klubs “Hearts”, komanda, kuru septembra vidū varēja redzēt klātienē Rīgā. Keins spēli uzsāka pamatsastāvā, pateicoties uzvarai pirmajā mačā ar 5:0. Viņa debija nebija rezultatīva, lai gan iespējas bija, un pat ļoti labas. Spēlētājs nopelnīja 11 metru soda sitienu, kuru viņam arī pašam uzticēja izpildīt, taču nesekmīgi.

Līdz decembra izskaņai Keins aizvadīja sešus mačus Eiropas līgā, gūstot savus pirmos vārtus Totenhemas kreklā 15. decembrī. 2011./12. gada sezonā “Spurs” sastāvā bija vairāki talantīgi spēlētāji – Luka Modričs, Gerets Beils, Rafaels van der Vārts. Uzbrukumu līniju gan vadīja 143 vārtus Totenhemas labā guvušais Džermens Defo un 2008. gada Āfrikas labākais uzbrucējs Emanuels Adebajors. Komandai
nebija nekādas vērtības turēt Keinu uz soliņu, tāpēc, 2011. gada izskaņā viņš pievienojās “Millwall” uz atlikušo sezonas daļu.

Keins labi iederējās jaunajā klubā, pēdējās 14 spēlēs atzīmējoties ar septiņiem gūtiem vārtiem un nopelnītu komandas labākā jaunā spēlētāja apbalvojumu. Tam sekoja atgriešanās Totenhamā, trīs gūti vārti pārbaudes spēlē pret “Southend United” un pāris minūšu debija Anglijas Premjerlīgā 2:1 zaudējumā pret Ņūkaslu.

Arī nākamās divas sezonas pavadītas, kā izīrētam spēlētājam, šoreiz “Norwich City” un “Leicester City” sastāvos, ar maziem starpposmiem Totenhemas sastāvā.

Tauriņa efekts

Ir svētdiena, 2014. gada 2. novembris, “Aston Villa” 10. Premjerlīgas spēļu kārtā uzņem Totenhemu. Spēle iesākas labvēlīgi mājiniekiem, 16. minūtē vārtus gūstot Andreasam Veimanam. Rezultāts tā arī saglabājās līdz puslaika beigām. Otrajā puslaikā argentīniešu treneris Maurisio Početino nolēma dot Keinam iespēju, uz doto brīdi angļu uzbrucējam vēl nebija izdevies gūt vārtus 2014./15. gada Premjerlīgas sezonā.

Septiņas minūtes vēlāk “Aston Villa” uzbrucējs Kristians Benteke saņēma sarkano kartīti un Totenhamai parādījās papildus pārliecība, ka viņi var uzvarēt spēli. 84. minūtē Nāsers Šadlī pēc Ērika Lamelas piespēles izlīdzināja spēles rezultātu. Ar veiksmes palīdzību 90. minūtē tieši Keins raidīja bumbu vārtos no brīvsitiena atzīmes, bumbai lidojuma brīdī mainot virzienu. Ar to pietika, lai uzbrucējs pirmo reizi izpelnītos vietu sākumsastāvā Anglijas Premjerlīgā nākamajā mačā pret “Stoke City”. Spēlē piedzīvots zaudējums 1:2, taču Keina uzteicamais sniegums saglabāja viņam vietu sākumsastāvā arī nākamajā kārtā pret “Hull City”.

Divas iespējas pēc kārtas netika izniekotas, uzbrucējam panākot neizšķirtu un komandai beigās uzvarot 2:1. Tika iegūta pārliecība un Keins sāka darīt to, ko prot vislabāk – gūt vārtus.

2015. gada janvārī Keins bumbu raidīja vārtos astoņas reizes, pieci no kopējā vārtu skaita gūti tieši Premjerlīgā. Vienīgais spēlētājs, kurš Eiropas spēcīgākajās līgās arī janvārī bija spējīgs gūt astoņus vārtus – Lionels Mesi. Lieliskā snieguma rezultātā Keins saņēma Anglijas Premjerlīgas mēneša labākā spēlētāja balvu. Anglijas izlases tagadējais līderis gan neplānoja ilgi sēdēt uz lauriem un parādīja fenomenālu sniegumu arī februāra mēnesī. Otrais gada mēnesis iesākts ar diviem gūtiem vārtiem izbraukumā pret “Arsenal”, mačā izcīnīta 2:1 uzvara.

Trīs dienas vēlāk – gūti vārti pret “Liverpool”. Tam sekoja Londonas derbijs starp Totenhemas un “West Ham United” komandām, kur 21 gadu jaunais uzbrucējs izlīdzināja spēles rezultātu, mačam beidzoties 2:2.

2014./2015. gada sezonu lielākajai daļai futbola fanu asociējas ar leģendāro “Barcelona” komandu, kura bija spējīga izcīnīt trīs galvenās trofejas, uzbrukumu vadot dominējošākajam uzbrukuma trijniekam futbola vēsturē – Neimāram, Suarezam un Mesi. Otrajā plānā palika Keina lieliskā sezona. Pirmo sezonas daļu pavadot, galvenokārt, uz soliņa, “Spurs” uzbrucējam, tāpat, bija pa spēkam gūt 31 (!) vārtus sezonā. 21 no kopējā gūto vārtu skaitu iesists Premjerlīgā, vien divas reizes bumba raidīta vārtos no 11 metru soda sitiena atzīmes.

Tas bija otrais labākais rādītājs Anglijas futbola elitē, atpaliekot vien aiz leģendārā argentīniešu uzbrucēja Serhio Agvero (26). Keins gan diži nepārdzīvoja par ieņemtu otro vietu, jo, kā pats izteicās: “Šosezon izdevās sasniegt vairāk, kā biju plānojis visā savā kluba karjerā”.

Keins 2015./16. gada sezonu uzsāka tāpat, kā pabeidza iepriekšējo, sezonas izskaņā tiekot atzīts par Premjerlīgas labāko spēlētāju. Rezultatīvākais spēlētājs Anglijā ar 25 vārtiem, apsteidzot Agvero par vienu rezultatīvu sitienu.

Pirms 2016./2017. gada sezonas sākuma visi rēķinājās ar Keinu, kā vienu no bīstamākajiem uzbrucējiem pasaulē, ko viņš arī apliecināja otro gadu pēc kārtas, iesitot visvairāk vārtus Premjerlīgas sezonā. Fenomenāli, bet fakts – Keins bumbu raidīja vārtos 29 reizes. Interesanti arī atskatīties pagātnē, ka otro vietu gūto vārtu skaitā ieguva Romelu Lukaku ar 25 vārtiem, tobrīd vēl pārstāvot “Everton”. Trešā vieta
– Aleksim Sančesam “Arsenal” sastāvā ar 24 gūtiem vārtiem.

Keins rezultatīvākā spēlētāja balvu Premjerlīgā izcīnījis vēl divas reizes, 2016./2017. gada sezonā (29 vārti) un 2020.2021. gada sezonā (23). Starp šiem diviem notikumiem, pie reizes Anglijas izlases kreklā atzīmējās, kā rezultatīvākais spēlētājs 2018. gada Pasaules kausā ar sešiem vārtiem.

Keinam drīz apritēs 300 spēles Premjerlīgā un nesasniedzot pat 30 gadu vecumu, viņš jau ir viens no nozīmīgākajiem spēlētājiem līgas vēsturē. 297 spēlēs 195 vārti un 44 piespēles, komandā, kura nav piesātināta ar vairākām “superzvaigznēm”. Lai gan asociējas ar vārtu gūšanu, viņš nav savtīgs uzbrucējs, ko jau ir parādījis šī Pasaules kausa ietvaros, liekot komandas intereses pirmajā vietā, kā nekā, viena no viņa labākajām dotībām ir lieliskas diagonālas piespēles komandas biedriem. Kas to lai zina, ja Benteke nebūtu nopelnījis sarkano kartīti, vai pieeja spēlei būtu bijusi tāda paša un mēs būtu pagodināti ar vienu no labākajiem uzbrucējiem futbolā 21. gadsimtā?