Mūsdienu futbolā balsta pussargi kļūst par arvien retāka parādība. Pozīcija, kurai savulaik bija liela nozīme laukumā, tagad, šķiet, ir zaudējusi savu šarmu. Taču aizvien ik nedēļu darbībā varam vērot divus leģendārus šīs pozīcijas flagmaņus – Kazemiru un Serhio Busketsu.

Centrālajam aizsardzības pussargam ir vitāla loma komandas taktiskajā zīmējumā. Viņi ir gan komandas enkurs, gan tie, kas diktē spēles tempu. Viņu galvenais uzdevums ir izjaukt pretinieku spēli, atgūt bumbas kontroli, kā arī izdalīt piespēles uzbrūkošajiem spēlētājiem. Aizsargājošie pussargi ir neapdziedātie varoņi, kas bieži vien nesaņem atzinību, kādu būtu pelnījuši. Izcils balsta pussargs nodrošina līdzsvaru komandā, palīdzot aizsargu līnijai noturēt vārtus neskartus, kā arī aizvieto malējos aizsargus, kad tie dodas uzbrukumā. Šī pozīcija dod brīvību uzbrūkošajiem spēlētājiem, viņi var būt bīstami no standartsituācijām, un, ja ir vajadzība, var spēcīgi uzsist pa vārtiem no tālās distances.

Vēsturiski šajā pozīcijā ir bijuši vairāki izcili spēlētāji. Makelele, Gatuzo, Viera, Mateuss un Kīns ir vien daži no tiem, kas atstājuši paliekošu ietekmi uz skaisto spēli. Lai gan šie futbolisti savas profesionālās gaitas noslēgušas jau vairāk kā desmit gadu, tie aizvien nereti tiek pieminēti, kā vieni no labākajiem pussargiem futbola vēsturē. Tomēr pēdējos gados šī loma ir kļuvusi mazāk populāra, jo komandas ir pārorientējušās uz uzbrūkošāku futbolu. Taču Mančestras “United” un “Barcelona” nav starp šim komandām, kas būtu atvadījušās no šīs pozīcijas. Kazemiru (Mančestras “United”) un Serhio Busketss (“Barcelona”) ir izcili centrālie aizsardzības pussargi, kuri ar laiku bez šaubām pievienosies iepriekšējā atkāpē minētajām leģendām. Lai gan viņi abi ir vienas pozīcijas spēlētāji, abu darbības laukumā ļoti atšķiras.

Kazemiru ir fizisks spēlētājs ar ļoti jaudīgu iekšējo dzinēju. Viņš ir pazīstams ar saviem izcilajiem izklupieniem, bumbas atgūšanu komandai un agresīvo presingu. Sarkano velnu pussargs ir neatlaidīgs spēlētājs, kurš katru maču liek savu ķermeni uz spēles, nekad nebaidoties mest izaicinājumu jebkuram futbolistam, lai mainītu mača ritējumu. To atspoguļo fakts, ka šosezon Kazemiru ir starp desmit labākajiem Anglijas Premjerlīgas spēlētājiem bumbas raidīšanā prom no bīstamām situācijām gan uz zālāja (43), gan otrajā stāvā (31) starp pussargiem, lai gan aizvadījis vien 20 no 30 iespējamajiem mačiem. Jāmin gan, ka, pārceļoties uz Mančestru, brazīlietis ir kļuvis nedisciplinētāks savās darbībās. Šosezon 42 mačos saņemtas kopumā jau 11 dzeltenās, kā arī divas sarkanās kartītes. Salīdzinājumam, pārstāvot Madrides “Real”, pussargs 336 mačos ne reizi nesaņēma noraidījumu no laukuma.

Runājot par pavadīto laiku Madridē, brazīlietis bija neatņemama karaliskā kluba panākumu sastāvdaļa no 2015. līdz 2022. gadam, kad “Real” izcīnīja piecas Čempionu līgas trofejas. Atgriežoties pie tā, kas vēl padara pussargu īpašu – Kazemiru ir arī lielisks piespēlētājs, jo īpaši tālo piespēļu atdošanā. 509 aizvadītajos profesionālajos mačos, 31 gadu vecais futbolists ir atdevis 48 rezultatīvas piespēles. Arī vārtu gūšana viņam nav sveša – karjerā gūti tikpat vārti, cik piespēles (48). Lai gan šosezon var argumentēt, ka Kazemiru nespēlē savu karjeras labāko futbolu, Brazīlijas izlases pussarga dinamiskais spēles stils tāpat ir padarījis viņu par neapšaubāmu starta vienpadsmitnieka spēlētāju.

Turpretī Busketsa spēles stilu raksturo viņa tehniskās spējas, taktiskā izpratne un pozicionālais intelekts. Viņš nekad nav bijis fiziskākais vai ātrākais spēlētājs laukumā, taču izceļas ar spēles lasīšanu un pareizo lēmumu pieņemšanu laukuma vidū. Busketss var pārtvert piespēles, bloķēt brīvās piespēļu līnijas, bet viena no viņa zināmākajām vērtībām ir miera saglabāšana brīžos, kad viņu ir aplenkuši pretinieki. Šķietami arī, ka spānis teju vienmēr ir pieejams saviem komandas biedriem, lai saņemtu piespēli. Nav arī daudz futbolistu, kas varētu atdot tik negaidītas piespēles kā Busketss. Spānijas izlases spēlētāja piespēļu kvalitāti izcili atspoguļo šis video:

Pasaules kausa īpašnieka spēles stils ir kaldinājis Barselonas dominanci Spānijas un Eiropas futbolā pēdējo desmit gadu laikā. Viņa spēja diktēt spēles tempu un kontrolēt laukuma vidusdaļu ir bijusi vitāla komandas panākumiem. Protams, jāmin arī tādi pussargi kā Čavi, Injesta, Rakitičs, kuri laukuma viduslīnijā ir bijuši vērtīgi palīgi Barsas sasniegumiem. Taču tieši Busketss ir tas, kurš iemieso galvenās vērtības, kas attiecināmas uz Katalonijas kluba spēles stilu – prasme kontrolēt bumbu, uzteicama piespēļu kvalitāte un ātra lēmumu pieņemšana.

Lai gan abiem spēles stils ir krasi atšķirīgs, tas ir nesis viņu pārstāvētajām komandām panākumus. “United” šogad beidzot izcīnīja savu pirmo trofeju kopš 2016./2017. gada sezonas ar Kazemiru kā galveno balsta pussargu. Madrides “Real” sastāvā nu jau ikoniskais viduslīnijas trio (Kross, Kazemiro, Modričs) kopā izcīnīja 18 trofejas (trīs Čempionu līgas, trīs klubu Pasaules kausi, trīs UEFA Superkausi, trīs “La Liga” tituli, viens “Copa del Rey” un trīs Spānijas Superkausi). Tikmēr Busketss ir viens no titulētākajiem futbolistiem vēsturē ar 33 trofejām. Nozīmīgākās starp tām – 2010. gada Pasaules kauss, 2012. gada Eiropas čempionāta tituls, trīs Čempionu līgas, kā arī astoņi “La Liga” triumfi. Ar 33 trofejām spānis ir 11. vietā starp visu laiku apbalvotākajiem spēlētājiem, atpaliekot no Krištianu Ronaldu, kas atrodas 10. vietā ar 34 trofejām.

Attīstoties komandu taktiskajiem izkārtojumiem, ir arī strauji samazinājies balsta pussargu skaits. Mūsdienu futbolā tomēr lielāks uzsvars tiek likts uz uzbrukuma spēli, kā rezultātā tradicionālā aizsargājošo pussargu nepieciešamība ir mazinājusies. Neraugoties uz šo tendenci, Kazemiru un Busketss ir spējuši izcelties savās komandās, spēlējot tieši šajā pozīcijā un darot to veiksmīgi jau ilgāk kā desmit gadus. Viņi abi ir pierādījuši, ka balsta pussargi joprojām var būt ļoti svarīga komandas sastāvdaļa mūsdienu futbolā.