Ar lielu plusa zīmi Latvijas izlases faniem aizvadīts Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrs basketbolā, kur mūsējiem pēc zaudējuma pirmajā mačā Serbijai izdevās izcīnīt 11 uzvaras pēc kārtas. Tas ļāva pārliecinoši izcīnīt pirmo vietu grupā, bet, lai atzīmētu vēsturisko notikumu, atskatīsimies uz statistikā paveikto.

Snaiperu izlase, bet tie soda metieni…

Mūsu basketbolisti šajā atlases ciklā spilgti pierādījuši, ka ir vieni no precīzākajiem metējiem Eiropā – kopumā latvieši realizējuši 207 divpunktu metienus 376 mēģinājumos, kas dod trešo vietu ar 55,1%. Priekšā palaisti vien spāņi (56,7%) un francūži, kuriem iespaidīgie 58,1%. Tāpat arī uzbrukums no tālās distances joprojām ir mūsu trumpis – 134 trāpījumi ir otrs labākais rezulāts (somiem 137), kā arī realizācijā letiņi zaudē vien serbiem – 37,5% pret 38,5%.

Taču Luka Banki komandā ieviesis ne tikai uzvarētāja garu un precizitāti, bet arī disciplīnu – Latvijas izlase ir trešā labākā cīnītāja par atlēcošajām bumbām (dalīti ar Islandi – 39,5), kā arī astotajā vietā pēc pieļautajām kļūdām (dalīti ar Somiju – 12,2). 

Lai gan turnīrs tika aizvadīts vairāk kā pārliecinoši – 12 spēlēs piedzīvots tikai viens zaudējums, mums ir Ahileja papēdis, ko nedrīkst novērtēt par zemu, gatavojoties Pasaules kausa finālturnīram. Un tie ir soda metieni, kas realizēti ar graujošo 68,9% (ne)precizitāti. Par mums sliktāk 30 izlašu konkurencē klājies tikai francūžiem, melnkalniešiem, horvātiem un bulgāriem. 

Komandas līderi – Porziņģis un Lomažs

Lai gan Jānis Timma un Kristaps Porziņģis aizvadījuši vien divas spēles un kopējā konkurencē viņi nepiedalās, noteikti nedrīkst nepieminēt viņu sniegumu. Vašingtonas “Wizards” centrs vasarā komandai palīdzēja ar iespaidīgajiem 25,5 punktiem spēlē, kamēr Timma atgriezās izlasē pēc vairāku gadu pārtraukuma ar 17 punktiem pret Grieķijas izlasi. Tāpat viņš pierādīja, ka joprojām ir izcils snaiperis, divos mačos realizējot sešus no 13 tālmetieniem.

Tāpat jāuzteic pieredzējušais saspēles vadītājs Jānis Strēlnieks, kurš četros mačos pierādīja, ka joprojām ir liels palīgs – iespaidīgie 72% no tālās distances, 11,3 punkti un četras rezultatīvas piespēles.

No tiem, kas šajā turnīrā spēlēja regulāri noteikti jāizceļ Rihards Lomažs, kurš iekļūt Pasaules kausā palīdzēja ar 15,6 punktiem. Savukārt Dairis Bertāns (9,8 punkti), Andrejs Gražulis (8,4 punkti) un Klāvs Čavars (6,8 punkti, 5,1 atl. b.) bija vienīgie, kas piedalījušies visās 12 atlases spēlēs.

Jāpiemin vēl viena būtiska lieta – daudz kritizētā FIBA nerēķināšanās ar citiem turnīriem, jo rudenī un ziemā izlašu spēles visbiežāk notika brīžos, kad pilnā sparā ritēja Eirolīga. Tas lika krietni palauzīt galvu komandu treneriem par sastāviem. Piemēram, Latvijas izlase kopumā izmantojusi 26 spēlētājus, kamēr Serbija 35, bet Grieķija – pat 40 spēlētājus. Saskatot pozītivo pusi – daudzās izlasēs iespēja tikusi dota tādiem vīriem, kas, iespējams, par spēlēšanu savā valstsvienībā varētu sapņot vien kādā pārbaudes turnīrā. Taču patiesais iemesls, protams, ir FIBA un ULEB nesaskaņas un kompromisu neatrašana.