NBA sezona līdz ar izslēgšanas spēlēm sākas kā no jauna. Atbirušas tās komandas, kas šoreiz nav īstas titula pretendetes, bet palikušās tās, kas gatavas uz savu pilsētu atvest čempiontitulu. Par tām runā un vēl tiks runāts daudz, tāpēc “uz svaigām oglēm”, kamēr spilgtā atmiņā ir šī regulārā sezona, apskatīsim tos censoņus, kas, mūsuprāt, nākamajā sezonā nepaliks “aiz svītras”.

Detroitas “Pistons”

Līdzīgi kā pirmajā šī raksta daļā, arī kādreiz ļoti spožā “Pistons” komanda pēdējās sezonās lūko savu sastāvu atjaunināt, iespēju dodot gados jauniem spēlētājiem. Ja neskaita 33 gadus veco horvātu veterānu Bojanu Bogdanoviču, kurš aizvadīja savu karjeras labāko sezonu, gūstot 21,6 punktus (48,8% no spēles), Detroita ir spējusi izveidot gados jaunu komandas kodolu. 

Līdz ar 2021. gada drafta pirmā numura Keida Keninghema izkrišanu no ierindas jau pašā sezonas sākumā (nospēlēja viena 12 mačus), beidzot sevi parādīt iespēja bija 2020. gada septītajai izvēlei, francūzim Kilianam Heisam. 10,9 punkti un 6,2 rezultatīvas piespēles, kā arī 1,4 pārtvertas bumbas ir ļoti solīdi rādītāji, taču rūpīgi jāpiedomā pie metienu precizitātes – vien 37,7% no spēles. Iespēja uzņemties līdera lomu bija pagājušajā vasarā ar piekto numuru izvēlētajam Džeidenam Aivijam, kuru pirms diviem gadiem bija iespēja vērot Rīgā notiekošajā U-19 Pasaules čempionātā. Viņš bija otrs rezultatīvākais komandā ar 16,3 punktiem.

Kā Heiss un Aivijs savā starpā sadalīs minūtes nākamajā sezonā, ja Keninghems, kā solīts, būs atpakaļ ierindā, ir atvērts jautājums. Par to galvu lauzīt varēs jaunais galvenais treneris, kas stāsies Dveina Kesija vietā, kurš turpmāk komandai palīdzēs ne no laukuma malas vai treniņos, bet gan kā funkcionārs.

Talanata šeit netrūkst arī garajā galā – pie teikšanas beidzot ticis 2020. gada otrais numurs Džeimss Vaizmens, kurš divarpus sezonu laikā Goldensteitas “Warriors” komandā nospēlēja vien 60 mačus. 24 iespējās “Pistons” sastāvā 25,2 minūtes laukumā, kurās amerikāņu centram 12,7 punkti un 8,1 atlēcošā bumba, taču par savu vietu viņš noteikti nevar būt drošs, jo turpat pakausī elpo labi sevi pierādījušais Džeilens Durens (2022. gada draftā 13. izvēle). Durens debijas sezonā laukumā devās 67 spēlēs apliecinot, ka ir draudīgs groza tuvumā (64,8% no spēles uzbrukumā, kā arī 0,9 bloki aizsardzībā), vidēji gūstot 9,1 punktu un izcīnot 8,9 atlēcošās bumbas.

Spēka uzbrucēja pozīcijā tika iespēlēts ziemas pārejas periodā no Sakramento “Kings” iegūtais Marvins Beglijs, taču pilnvērtīgu rezultātu viņam visu karjeru liedz parādīt dažādas traumas.

Ko šī komanda iespēs jaunajā, 2023./2024. gada sezonā, rādīs laiks, taču potenciāls šiem vīriem ir nenoliedzams, un, domājams, viņi noteikti spēs sakrāt vairāk kā šosezon iespētas 17 uzvaras.

Indianas “Pacers”

Oktobrī un novembrī šī bija viena no tām komandām, kas pārsteidza ar savu sniegumu – 16 mačos izcīnītas 10 uzvaras. Sezonas turpinājums gan salika visu pa plauktiņiem, lielākoties komandas līdera Tairīsa Haliburtona traumu dēļ – šajā kalendārajā gadā viņš tā arī nespēja pilnībā atgriezties ierindā, lai spētu palīdzēt “Pacers” iekļūt to komandu vidū, kas cīnās par NBA čempiontitulu. Bez šī vīra, kuram vidēji spēlē 20 punktu un 10,9 rezultatīvas piespēles (labākais līgā), Indianas štata vienīgā pārstāvniecība 26 mačos spēja izcīnīt vien septiņas uzvaras.

Līdz ar to iespēja bija jādod citiem spēlētājiem, piemēram, pagājušā drafta otrās kārtas pirmajam numuram Endrū Nembhardam. 23 gadus vecais Kanādas izlases spēlētājs izkonkurēja komandas rezerves saspēles vadītāju, veterānu Tīdžeju Makkonelu, un 68 spēlēs izkaroja sev laukumā 27,7 minūtes. Lai gan sezonas šķērsgriezumā salīdzinoši pieticīga statistika, 9,5 punkti un 4,5 rezultatīvas piespēles, viņa progress vērojams bija sezonas otrajā pusē. Martā Nembhardam 12,8 punkti, kas gūti ar apaļo 50% precizitāti. Piestrādājot pie šī aspekta (43,7% no spēles, 34,9% tālmetieni un 79,6% no soda līnijas), kanādiešu saspēles vadītājs nākamajā sezonā varētu būt labs palīgs “Pacers” vienībai sasniegt “play-in” un varbūt pat “play-off” zonu.

Vēl viens spēlētājs, kas viesojās Rīgā, ir cits kanādietis Benedikts Maturins, kurš savā debijas sezonā izlaida vien četras spēles, vidēji gūstot 16,7 punktus. Lai gan 20 gadus vecā lielākais trumpis tiek uzskatīts metiens, pagājušās vasaras sestais drafta numurs pagaidām spēja atrādīt ļoti pieticīgu precizitāti – tikai 32,3% no tālas distances un kopumā 43,4% no spēles.

Nedrīkst aizmirst arī par 27 gadus veco centru Mailzu Tērneru, kuram aiz muguras pārliecinoši labākā karjeras sezona – 18 punkti, 7,5 atlēcošās bumbas un iespaidīgi 2,3 bloki. Šajā vasarā Tērners varēja kļūt par brīvo aģentu, bet “Pacers” vadība nolēma ar viņu pagarināt līgumu vēl uz divām sezonām, kas noteikti nebija slikts lēmums.

Viņš nav vienīgais, kas uzrādījis karjeras augstvērtīgākos rādītājus – “Pacers” pēdējā gada laikā maiņu darījumos ieguvuši ļoti vērtīgus papildinājumus. Jau pieminētais Haliburtons (Sakramento “Kings”), pagājušajā vasarā pievienojās uzbrucējs Ārons Nesmits (Bostonas “Celtics”), bet šajā ziemā no Milvokī “Bucks” pārcēlās Džordans Nvora, kurš pašreizējā titula īpašniecē tā arī nespēja izkarot savu vietu. Šie abi vīri Indianā spēlējuši labāk kā jebkad.

Nesmits pirmo reizi spēja iekarot stabila rotācijas spēlētāja lomu, vidēji laukumā pavadīja gandrīz 25 minūtes un guva 10,1 punktu. Tikmēr Nvora, nokļūstot “Pacers” ierindā, arī spēja uzreiz tikt pie lielākā spēles laika karjerā – 24,6 minūtēs viņam 13 punkti, turklāt no tālās distances uzbrukts ar augstvērtīgo 42,2% precizitāti.

Dziļš soliņš un vesels Haliburtons nākamajā sezonā “Pacers” noteikti padarīs par lielu spēlētāju līgā. Ja šosezon izdevās palikt uzreiz pirmajiem (dalīti ar Porziņģa “Wizards” – 35 uzvaras un 47 zaudējumi) aiz “play-in” strīpas, mūsu prognoze ir tāda, ka nākamajā sezonā šis rezultāts būs labāks.